SPP pulciņa audzēknes vecāki ILZE & MĀRCIS KŪĻI: «Mēs esam pilnīgā sajūsmā no piedāvātā satura un paldies par iespēju mūsu meitai šo visu piedzīvot! Ceram, ka šim kādreiz būs kāds turpinājums tālākai izaugsmei un ka pēc 2 gadiem varēšu uz šo pulciņu sūtīt arī savu dēlu! Būtu ļoti skumji, ja šī modernā, interaktīvā un izcilā pieeja paliktu ārpus jaunā izglītības satura tikai kādu pārvaramu šķēršļu dēļ. Liels paldies par izcilo menedžmentu visas sezonas garumā!»

SPP pulciņa audzēknes mamma INA ELKSNE: «Liels paldies visai SPP komandai! Tā bija izzinoša un iedvesmojoša pieredze, praktiskie darbi — robežas noārdoši, un tas viss krietni pacēla latiņu citiem pulciņiem.»

SPP pulciņa audzēkņa tētis UĢIS RAČKO: «Liels paldies par šī gada nodarbībām! Manuprāt, ļoti vajadzīga lieta mūsdienu bērniem — tieši stimulēt domāšanu laikā, kad no ekrāniem un veikaliem jau nāk viss gatavs.»

SPP pulciņa audzēkņa un audzēknes mamma TĪNA SIDOROVIČA: «Liels paldies par dēlam un meitai doto iespēju apmeklēt šīs nodarbības, kas, manuprāt, ir pareizais ceļš uz jēgpilnu izglītošanos, — tāda manā izpratnē nozīmē to, ka audzēknis iemācās domāt līdzi, saprast likumsakarības, vienkārši paplašināt redzesloku, iepazīst profesionāļus un viņu skatu uz dzīvi. PALDIES par to, ko darāt!»

Rīgas Teikas vidusskolas 4.a klases audzēkņa mamma un darbnīcas dalībniece arhitekte ANTRA SAKNĪTE: «Mani ļoti iepriecināja viss process kopumā: sākot no pirmajiem zvaniem un Indras atsaucību, beidzot ar rezultātiem — gan jaukiem, neparastiem darbiņiem, gan bērnu prieku un jautājumu, kad atkal arhitekti varēs atnākt uz mūsu klasi. SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS komanda darbojās vienkārši fantastiski saliedēti un organizēti, ar nosvērtu pieeju un azartu vienlaicīgi!

SPP nodarbība notika pēc ļoti veiksmīgas struktūras: vispirms īsa ievadlekcija, tad praktiska darbošanās, klasi sadalot grupās, pēc kura — īsa katra darbiņa prezentācija. Nora ievadlekcijā bija ļoti kodolīga un vienlaicīgi ļoti atvērta pret klasi, iesaistot ar jautājumiem bērnus, tā ļaujot pašiem noformulēt, kas tad īsti varētu būt arhitektūras valoda. Praktiskais darbs pat man likās pietiekami sarežģīts: sākot ar to, ka iemītnieks bija pietiekami filozofiska rakstura būtne [ne tik daudz reāla, ko vieglāk izprast], un turpinot ar to, ka katrai grupai bija dots savs pamatmateriāls, kas pirmajā acu uzmetienā nemaz nelikās arhitektonisks [koka nazīši, piemēram]. Bet, pamazām izrunājot un saprotot iemītnieka iespējamo raksturu un nodarbes, bērniem jau sāka tamborēties mājas veidols.

Ar prezentāciju grupām veicās ļoti labi — laikam palīdzēja mūsdienu skolas projektu dienu pieredze. Katra izklāstīja gan savu redzējumu par iemītnieku, gan tam veidoto māju. Varbūt kaut kur mazliet izpalika arhitektūras valodas — ritms, apjoms, telpa — skaidrojums darbos. Domāju, jau ir izcili, ka tik īsā laikā 4.klases bērni var dabūt gatavu mājas apjomu ar savu stāstu, scenāriju, kāpēc apjoms ir tieši tāds. Visiem ļoti patika SPP suvenīri — nozīmītes. Kā arī divi skolēni jau sprieda, ka noteikti gribētu kļūt par arhitektiem.»

Rīgas Doma kora skolas 6.klases audzēknes tētis INDULIS RĀTS: «Paldies par noorganizēto pasākumu, bērns bija patīkami iespaidots un ar patiesu degsmi stāstīja par interesanto uzdevumu [pasūtītāju]. Pateicīgi par veikto bija arī citi vecāki un skolotāja — vecāku sapulcē bija iespēja novērtēt bērnu veikumus vēl gluži svaigus. Jā, darbiņi bija iznākuši tiešām interesanti, vairāk atmiņā palika tas, kur klients mīlēja «dzīvot pa stundām», un tas, kam «patika alas un peldēties». Paldies visai komandai!»

Grobiņas pamatskolas 3.b klases skolēnu mammas: «Pārnākot mājās, dēls aizgūtnēm stāstīja par to, kā pagājusi diena. Saprotu, ka šāda veida tikšanās veicina ne tikai bērnu domāšanu un fantāziju, bet arī ļauj saprast konkrētas profesijas nianses, un tas ir apsveicami.» «Cik no stāstītā sapratu, tad bērniem ir bijusi iespēja izpausties radoši un saprotamā veidā gūt priekšstatu par arhitektu darbu. Viņš ļoti gaidīs iespēju vēl kādu reizi piedalīties tādā pasākumā.»

Privātskolas PATNIS 3.klases audzēknes mamma IVETA ZALMANE: «Daloties savos vērojumos, varu teikt, ka bērni tiešām ir izslāpuši pēc radošām izpausmēm, kādas noris SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS ietvaros. Iespējams, tādēļ, ka nodarbībās tiek iedots virziens un iedrošinājums, tālāk ļaujot brīvu vaļu izpausties katrā iekšā sēdošajam radošumam bez kādiem ierobežojumiem. Man liekas, ļoti nostrādā tas, ka visi uzdevumi attiecas uz vidi, uz kaut ko saprotamu un aptaustāmu [skaidrs uzdevums realizācijai], tajā pat laikā pilnīga brīvība sapņu lidojumiem. Tas aizrauj ne tikai bērnus! Mana meita kļuvusi par SPP patriotu.

Pieredze, ko bērni guva NĀKOTNES PILSĒTAS SPĒLES divās dienās bija iespaidīga. Pasākums bija organizēts tā, lai trāpītu tieši desmitniekā. Katrs mazais pilsētnieks, vakar vēl bērns, šodien jau sajutās kā sabiedrības daļa, gatavs iet, vērot, domāt, iesaistīties! Un man kā pieaugušajam tā bija lieliska, interesanta iespēja paspēlēties par pilsētā aktuālām, problemātiskām tēmām. Komplimenti arī lieliskajai pasākuma vadītājai Laumai, kura tik atraktīvi un profesionāli spēja iesaistīt gan mazus, gan lielus! Vēlos pateikt paldies visai komandai par lieliski noorganizēto un novadīto pasākumu!»